Vēsture

Leģenda

Kā Kalevipoegs izveidoja Hānjas ainavu.

Kalevipoegs (Kaleva dēls)- nezinu, no kurienes viņš tad nāca, iespējams, ka no Pleskavas, bet dēļu viņam šoreiz nebija- tā piekusa, ka nolēma atgulties, bet pagalvis bija nedaudz lēzens. Tāpēc viņš pievilka zemi ar rokām no abām pusēm, tā tapa Munameģis. Tā kā mušas un dunduri maisīja gulēt, Kalevipoegs grozījās gan turpu, gan šurpu- un tā radās Vaskna ezers. Kad viņš piecēlās un spēra pirmo soli, tur tapa Tuulijärv (Tūlijarvas ezers), bet otro soli- Tuhkrijärv (Tuhkijarvas ezers).

(Igauņu Literatūras muzejs, igauņu dzejas Arhīvs “Riuge Pagasts. Vieta un stāsts.”, Tartu 2001.g.)

Vēsture

No putnu lidojuma augstuma…

Jau sensenos laikos ļaudis centās uzcelt torni uz Munameģa, lai no tā pārredzētu apkārtni. Saka, ka kara laikā jau 1812. gadā kareivji pēc krievu virsnieka pavēles uzcēla pirmo torni uz Munameģa. Leģenda vēsta, ka šis tornis bija tik augsts, ka tas maldināja jūrā peldošos kuģus, tāpēc tornis tika nojaukts.

Fr. R. Kreicvalds savā sarakstē piemin triangulācijas torni, kuru uzcēla F. G. Struve 1816. gadā, lai novērtētu Līvzemi.

Hānjas pagasta vecākā paaudze atceras 8 metrus augsto skatu torni, kuru 1870 gadā uzcēla vietējais krodzinieks Tūls privātajām interesēm. Ļaudis sāka apmeklēt Munameģi, līdz ar to uzplauka alus un degvīna pārdošana. Tornis, kurā vienā reizē ietilpa tikai četri vai pieci cilvēki, kļuva par šauru, kā arī koki aizsedza apkārtējo ainavu. Paši gaišākie Hānjas pagasta prāti, kuru priekšgalā bija Juhans Kolga, nolēma uzcelt augstāku torni. Torņa celšanu atbalstīja Hānjas pagasta nomnieks Jāns Sprenks. Jaunais tornis bija 12 metru augsts.

Tikai 1925. gadā sāka celt jaunu torni ar Veru novada vietējās pašvaldības un galvenās mežniecības atbalstu. Tornis kļuva 17 metru augsts. Celtniecības darbi ilga 3 mēnešus. Torņa apkārtnē arī tika veikti labiekārtošanas darbi: izveidoja pirmos gājēju ceļus, sakopa apkārtējo mežu un uztaisīja soliņus pie torņa.

Skatu torni svinīgi atklāja 1925. gada 19. jūnijā. Drīzumā izrādījās, ka koka tornis novecojis un ir atkal pārāk zems.

Tika pieņemts lēmums uzcelt jaunu, pēc skaita piekto, torni no dzelzsbetona. Celtniecības darbus vadīja inženieris Magi no Veru novada pašvaldības. Jaunas tornis bija 25,7 metrus augsts un bija gatavs nodošanai ekspluatācijā 1939. gadā. Torņa celtniecībai tika izmantoti: 36 000 ķieģeļu, 120 m³ lauku akmeņu, 265 m³ grants, 75 m³ krama oļu, kurus izgatavoja uz vietas, 80 tonnas cementa un 110 m³ ūdens, kurus arī nācās uzstiep augšā uz kalnu.

Kokus balstiem ņēma no Munameģa un Vjalameģa, dēļus taisīja Veru un Sjanas kokzāģētavās.

Galvenie darbi tika pabeigti līdz 1939. gada jūlijam. Svinīgo atklāšanu atcēla dēl saspringtās situācijas Igaunijā un Eiropā.

Kara laikā tornis cieta pavisam nedaudz, kapitālo remontu veica 1955. gadā. 1960. gadā Fr. R. Kreicvalda memoriālais muzejs, kurš tajā laikā bija torņa īpašnieks, uzsāka torņa modernizāciju un sakopa tā apkārtni.

1969. gadā muzejs uzcēla tornim papildus vienu stāvu un izmainīja augšējo kāpņu konstrukciju. Papildus stāvu projektēja Tomas Reins un Veljo Kāsiks. The tower was now 29,1 meters high. Tornis kļuva 29,1 metru augsts. No 346,7 metru augstuma paveras skats uz Igauniju 50 kilometru rādiusā.

1998. gadā pēc Hānjas pagasta iniciatīvas sākās darbs pie torņa renovācijas projekta. 1999.-2000. gadā arhitekts Tomas Reins sastādīja renovācijas projektu. 2002. gadā tika izdomāts torņa ūdensapgādes projekts, kas nākamajā gadā tika realizēts. No 2004. gada augusta līdz 2005. gada jūlijam tika veikti galvenie darbi uz Lielā Munameģa: atjaunoja torni, uzcēla tornī liftu un stikla kafejnīcu, atjaunoja gājēju ceļus un dienesta ceļu, uzstādīja gājēju ceļa un torņa ārējo apgaismojumu. Kopējo darbu izmaksa- apmēram 10 miljoni kronu. Naudas līdzekļi projekta īstenošanai tika piešķirti no: ES Phare programmas, Uzņēmējdarbības Atbalsta centra, Igaunijas Republikas valdības, Apkārtējās vides Investīciju centra, no privātpersonu ziedojumiem un pagasta budžeta līdzekļiem.

2005. gada 24. jūlijā notika svinīga renovētā skatu torņa „Lielais Munameģis” atklāšana.

Torņa sargi, kas tornim kalpoja visilgāk:
Eduard Tagamets – 23 gadiem
Heinard Kalk – 21 gadiem
Heli Trolla – 15 gadiem
Sirje Orav (Lehtsalu) – 13 gadiem